Nesen Gruzijas gubernators Braiens Kemps (Brian Kemp of Georgia) pieņēma tiesību aktu SB 15, “Keeping Georgia ‘s Schools Safe Act”, kas būtu prasījis ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par nenoteiktā maizdomīgām vai noziedzīgām darbībām skolās un valststiesībai zsardzības iestādēm piešķirt nekonstitucionālas pilnvaras. Pagājušajā mēnesī vēstulē Gov. Kempam Demokrātijas un tehnoloģiju centrs mudināja gubernatoru uzlikt veto likumprojektam, jo daļalikumprojekta bija nekonstitucionāls, pretrunā ar Elektronisko komunikāciju privātuma likumu, un tas varēja nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma studentiem.

Ko tad likumprojekts izdarīja?

Likumprojekts adresēja uzraudzību, datus un tehnoloģijas skolu drošības vārdā šādos veidos:

Likumprojekts pilnvaroja likumsargus piespiest sakaru pakalpojumu sniedzējus atklāt saziņas saturu, neizrādot tiesnesim iespējamu iemeslu, un bezgalīgi glaudīt pakalpojumu sniedzēju, lai nepieļautu, ka tiek paziņots par šo konfidenciālās informācijas izpaušanu.

Likumprojekts prasīja izraudzītajām Gruzijas sabiedrisko skolu amatpersonām ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par visām “pamatotām aizdomām” par vardarbīgām noziedzīgām darbībām skolā, kā arī mudināja tās ziņot par nevardarbīgām aizdomās turētām . noziedzīgām darbībām, piemēram, narkotiku lietošanu.

Likumprojekts arī rosināja ikvienu skolā klātesošos anonīmi ziņot par “aizdomīgu, nedrošu vai nelikumīgu” darbību, izmantojot mobilo aplikāciju, ko uztur Gruzijas Informācijas apmaiņas un informācijas analīzes centrs, valsts kodolsintēzes centrs.

Kāpēc tas bija problemātiski?

Šis likumprojekts būtu pilnvarojis likumsargus iesūdzēt tiesā grāmatas, papīrus, dokumentus, tostarp tos, kas atrodas datorā vai citā elektroniskā ierīcē, vai tos, kurus ģenerē kāda cita elektroniska ierīce, nepierādot tiesnesim iespējamu iemeslu. Tas būtu bijis nekonstitucionāli, kā tas redzams tiesas lēmumos, tostarp ASV pret Kaušaku (6 th Cir). 2010). Turklāt, ciktāl šis noteikums būtu pilnvarojis tiesībaizsardzības iestādes izmantot apakšsēdi, lai piespiestu elektronisko sakaru nodrošinātāju izpaust sakaru saturu 180 dienu vecumā vai mazāk, tas būtu pārkāpis Federālo Elektronisko sakaru privātuma likumu (ECPA). Bez tam likumprojekts pilnvaroja likumsargus izdot beztermiņa orderus sakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai liegtutiem  paziņot apakšvīzas abonentam vai klientam (šajā gadījumā –studentam, vai vecākam vai aizbildnim, kas atvēris studenta kontu). Tākā  gaudas rīkojums ir nenoteikts un uzlikts bez jebkādas tiesas atļaujas,arī šī norma, iespējams, būtu bijusi nekonstitucionāla.

Likumprojektā netika definēts, kas ir “aizdomīgas, nedrošas vai prettiesiskas” darbības, par kurām varētu ziņot, un nav sniegts darbības apraksts, kas rada “pamatotas aizdomas”, ka skolu amatpersonām jāziņo likumsargiem. Pētījumi ir parādījuši atšķirības skolu disciplināro pasākumu īstenošanā un to nesamērīgi negatīvo ietekmi uz skolēniem. Bez skaidriem aizbildņiem ap to, kas rada pamatotas aizdomas, likumprojektam bija potenciāls krasi palielināt atstumto skolēnu mijiedarbību ar likumsargiem un saasināt konveijera jautājumu. Neskaidras prasības ziņošanai par rīcību palielina arī risku, ka skolēni ari nvaliditāti tiks negodīgi tēmēti kā “aizdomīgi”, jo uzskata, ka skolušāvēji,  kas veic vardarbīgas darbības, kuru rezultātā notiek masveida nelaimes gadījumi, cieš no smagas garīgas saslimšanas, neskatoties uzpierādījumiem par pretējo. Vecāki, kuri zina, cik lielā mērā ir vajadzīgas šādas prasības ziņošanai par rīcību, var atturēt no īpašas izglītības vai garīgās veselības pakalpojumiem, kas vajadzīgi viņu bērniem.

Likumprojekts noteica, ka Gruzijas Informācijas apmaiņas un analīzes centrs – valsts kodolsintēzes centrs – uztur viedtālruņu lietojumprogrammu, ar kuras palīdzību skolēni un citi skolas darbinieki var anonīmi ziņot par aizdomīgām darbībām. Pēc tam šo informāciju varētu darīt zināmu Iekšzemes drošības un citām vietējāmtiesība izsardzības iestādēm. Anonīmu aizdomīgu darbību ziņošana vēsturiski ir izraisījusi ziņošanu par to, ka penalizējas par izteiktām darbībām, atspoguļo rasu nejutīgumu un apdraud vārda brīvību, asociācijas un kustības. Turklāt likumprojekts neparedzēja noteikumus personai, par kuras darbību tika ziņots, lai uz to reaģētu, un neminēja, cikilgi tiesībsargājošās iestādes varētu glabāt šos sensitīvos datus.

Pāreja uz priekšu

SB 15. likumprojekta vētīšana dod likumdevējam iespēju pārskatīt, kādatu  un tehnoloģiju izmantošana, lai skolās ieviestu pārāk plašus uzraudzības pasākumus, varētu iedragāt mērķi saglabāt visu skolēnu drošību. CDT ir uzsvēris to, kas trūkst skolu drošības sarunās, tāpēc mēs ceram, ka likumdevēji izmantos šo iespēju, lai sadarbotos ar dažādā mieinteresētajām personām, tostarp vecākiem no visām kopienām, lai koncentrētos uz pārbaudītām skolu drošības stratēģijām, kurās tiek ņemtas vērā visu skolēnu intereses.