Saeima nodokļu politikas apakškomiteja ir izskatījusi Finanšu ministrijas ierosinātos pasākumus, lai apkarotu azartspēļu atkarību Latvijā. Spēļu zāles un citas azartspēļu nozares iestādes acīmredzot saskarsies ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Iedzīvotāju aktivitāte, apmeklējot spēļu zāles, jau sen ir kļuvusi par nopietnu Latvijas sabiedrības problēmu. Par spēļu automātiem lasiet vietnē online-casinos.lv

Zaudētā naudas summa ir iespaidīga, kā arī šīs atkarības sociālās sekas – šeit mēs runājam par konfliktiem ģimenē, un par alkoholismu un par noziedzības pieaugumu. Nesen valsts vairākkārt mēģināja ierobežot azartspēļu nozari. Vairākas pašvaldības ir paziņojušas, ka atsakās atvērt jaunas spēļu zāles (īpaši pēc tam, kad valdība likumdošanas aktos mainīja pašvaldību saņemto ienākumu proporciju salīdzinājumā ar valsts budžetu). Rīgā bijusī koalīcija sāka runāt par pilnīgu azartspēļu zāļu aizliegšanu pilsētas iekšienē, taču drīz pēc tam (vai kā rezultātā?) Rīgas mērs tika atcelts no amata.

Saeima ir iesniegusi izskatīšanai projektu “Azartspēļu un izložu politikas principu pamati 2021.-2027. Gadam”. Kopumā Finanšu ministrija ierosina ieviest 47 izmaiņas esošajā nozares regulējumā. Īpaši tiek ierosināts palielināt spēļu zāļu apmeklētāju vecuma ierobežojumu no pašreizējiem 18 līdz 21 gadiem. Izlozes tiek ierosināts aizliegt personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Azartspēles plānots aizliegt laikā no pulksten 6 līdz 9. Finanšu ministrija ierosina izveidot “riskantu spēlētāju” reģistru un laist apgrozībā tā saucamās viedkartes spēlētāju identificēšanai, bez kurām viņi nevarēs aktivizēt nevienu spēļu automātu.

Jaunās konservatīvās partijas deputāti Finanšu ministrijas izstrādāto projektu uzskatīja par acīmredzami nepietiekamu, lai novērstu azartspēļu atkarības izplatīšanās risku valstī. Deputāts uzskata, ka galvenais punkts azartspēļu industrijas ierobežošanā ir dot vietējām pašvaldībām pilnīgas tiesības atļaut vai aizliegt azartspēļu zāles savās.

Azartspēļu nozares pārstāvji, protams, ir pret ierobežojumiem. No pārsteidzīgajiem lēmumiem nodarītais kaitējums galvenokārt tiks nodarīts licencētiem uzņēmumiem, un cietīs arī valsts budžets, sacīja Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Georgijs Ustinovs. Ir skaidrs, ka legālu uzņēmumu darba aizlieguma un ierobežojumu gadījumā “nelegālo imigrantu” ienākumi tikai palielināsies, un ienākumi budžetā samazināsies vēl vairāk. “Azartspēļu” biznesa pārstāvji uzskata, ka citās pasaules valstīs jau sen zināmi pasākumi, kurus sāk piemērot Latvijā.

Tātad 2020. gadā parādījās tiešsaistes sistēma personu brīvprātīgai reģistrēšanai personām, kuras cieš no azartspēlēm. Persona, kas datu bāzē ievadīja savu vārdu, var būt droša, ka viņam atteiks jebkurā telpā un kazino, kur viņš ieradīsies. Neskatoties uz to, jau 16 000 cilvēku ir brīvprātīgi reģistrēti šajā sistēmā. Tagad saskaņā ar Finanšu ministrijas paziņotajiem plāniem runa ir par vienota “brīvprātīgas atteikšanās no azartspēlēm” tīkla izveidošanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mērogā.

Pirms kāda laika sociālajos tīklos atkārtoti parādījās Finanšu ministrijas struktūru (VID un citu) ierēdņu saraksts, kuriem pārsteidzoši “paveicās” ar laimestu. Desmitiem tūkstošu eiro summas gada azartspēļu laimestos uzreiz norādīja vairāku amatpersonu deklarācijās. Un viņiem gadu no gada “paveicās”. Jau šogad Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa deklarācijā norādīto nepareizo datu dēļ vienai no amatpersonām piesprieda 7 mēnešu reālu brīvības atņemšanu. Atbildētājs deklarācijā nav norādījis laimestu (aptuveni 150 tūkstošus eiro) no loterijām un azartspēlēm, “nodarot valstij plašu kaitējumu”, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksāšanu vairāk nekā 44 tūkstošu eiro apmērā.